top of page
Kā apzināties un pārvaldīt noskaņojumu un emocijas
Emocijas un noskaņojums ir neapņemama daļa no mūsu ikdienas. Pozitīvās un negatīvās emocija, noskaņojumi ir balansēja lieta, ir procesi, ka mūs iepriecina, bet tāpat ir procesi, kas mūs galīgi neiepriecina, šādas svārstības ir pilnīgi normālas, lai gan kad esam nelabvēlīgā noskaņojumā tad parasti atceramies un vēlamies, lai uzreiz būtu labāk, lai nebūtu, ka atkal viss ir slikti un tad bija labāk, bet kad esam labvēlīgā noskaņojumā, kaut kā cilvēki nesūdzas par to ka viss tagad ir labi un tad bija sliktāk.
Teorētiski emocijas un noskaņojumu ir iespējams kontrolēt un pārvaldīt, bet mēs nevaram pārvaldīt to ko nevaram nomērīt un emocijas un noskaņojumu mēs varam izmērīt. Kāpēc vajadzētu mērīt emocijas un noskaņojumu, jo organizēta informācija dod mums lielākas iespējas redzēt skaidrāk un pieņemt lēmumus. Cilvēka labklājība ir pozitīvs un laimīgs stāvoklis, vienā pētījumā tika atklāts, ka „dalībnieki, kuri bija laimīgāk apstrādā informāciju skaidrāk, nekā tie, kuri bija nelaimīgāki.” (Schmid, Mast, Bombari, Mast and Lobmaier, 2011) “ kas norāda uz to cilvēki, kuri ir vairāk pozitīvāki uzņem informāciju skaidrāk un pieņem lēmumus daudz apzinātāk.
Noskaņojums cilvēkam veidojas no emocijām un to ietekmēm, bet emocijas veidojas, no dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, kas attiecīgi rada un ietekmē mūsu kopējo noskaņojumu. Psiholoģijā noskaņojums veidojas no dažādiem sajūtu kombinācijām, attiecīgi noskaņojums ir mūsu uzvedību ietekmējošs process, kas radies no šo sajūtu un emociju sajaukuma, kam ir ļoti liela ietekme uz mūsu rīcību. Par cik noskaņojums ir pārejošs process, kas var parādīties un pazust bez aicinājumu, pretim tam piemēram, emocijas kurs rodas no dažādiem faktoriem, noskaņojums ir kopējais stāvoklis – rezultāts, kurš var noteikt, kā mēs rīkojamies attiecīgajā situācijā, pietam emocijas neturas tik ilgi kā noskaņojums.
Darvinam ir lielisks citās, kur viņš uzsver mūsu ķermeņa attiecības ar prātu.
/“When the mind is strongly excited, we might expect that it would instantly affect in a direct manner the heart; and this is universally acknowledged and felt to be the case. Claude Bernard also repeatedly insists, and this deserves especial notice, that when the heart is affected it reacts on the brain; and the state of the brain again reacts through the pneumo-gastric nerve on the heart; so that under any excitement there will be much mutual action and reaction between these, the two most important organs of the body.” Darwin, 1872, p.69.
No Darvina sacītā var secināt, ka pozitīva noskaņojuma uzturēšana nodrošina līdzsvarotu skatījumu un būtiski ietekmē mūsu labsajūtu.
Psihologi ir iecienījuši noskaņojumu vērtēt skaitļos, tas palīdz iegūt detalizētāku informāciju un izprast tās ietekmējošos riskus un citu informāciju ar ko strādāt, parasti tas ir no 1 līdz 5. Arī supervīzijas konsultācijās esmu izmantojis, lai novērtētu klientu sākotnējo un beidzamo noskaņojumu skalā, tas palīdz ne tikai pašam konsultantam, bet arī pacientam izprast savu progresu un emocijas. Nav jābūt psihologam, lai mērītu savu noskaņojumu, bet to mēs varam paši bez psihologa palīdzības, un tas palīdz mums regulēt savas emocijas un mazliet vairāk būt kontrolē ar savu noskaņojumu un rīcību.
Personīgi, esmu atklājis, ka man ir savs stāvoklis, kurā es jūtos vislabāk, enerģiskāk, efektīvāk un svarīgākais apzinātāk ar apkārtējo vidi, kas man palīdz mazinām stresu, radīt mierpilnu iekšējo vidi, kas, protams, ietekmē ne tikai manu uzvedību, bet arī lēmumu pieņemšanu un citas lietas, kas man atvieglo ikdienu. Katram šis stāvoklis ir savs, un jā, lai šo stāvokli atrastu ir nepieciešami apzinātības treniņi, bet lielākoties mums visiem ir šie brīži, kad jūtamies labi, kā ir tagad, un tad notiek kaut kādi ietekmējošie procesi, kas to sabojā jo izmainās noskaņojums, dēļ savādāk emocijām, un ja mēs spējam pieķert šo brīdi, kad notiek kaut kādas izmaiņas, tad mēs spējam arī to paši ietekmēt. Mana rīcība šādās situācijās, kad pēkšņi aiziet prom mans foršais stāvoklis, ir saprast un censties apzināties, kas notika, kas mani izsita, sanāk tāda iekšējā refleksija par notikumiem, protams – tas nenāk uzreiz, tas ir treniņš, bet kad ir sasniegts šis punkts, kas izmainīja manu uzvedību, es skatos, ko es varu darīt, lai nokļūtu atpakaļ, un te ir brīva vaļa fantāzijai, dažreiz pietiek piecelties, pastaipīties, iedzert ūdeni, kafiju, pastaigāties, tas var būt jebkas, bet pēdējā laikā esmu atklājis, ka tā ir kāda darbība vai doma, kas aizvilināja, un atgriezties atpakaļ pirms tā brīža ir vieglāk, jo tu jau tur esi bijis. Jā, tas ir apzinātības treniņš un process, kas rodas ar laiku.
Padalīšos ar vienu no metodēm, kas man palīdz ikdienā būt balansā ar sevi, emocijām un noskaņojumu, un tā ir tā pati 1 līdz 5 skala, bet tas sevī iekļauj papīru, pildspalvu, un izveidot jaunu ieradumu, kas ne vienmēr ir sekmīgs ilgtermiņā, tamdēļ, es izmēģināju ieviest šo metodi mūsdienu pasaulē, izmantojot mums visiem kabatā esošo instrumentu, telefonu un aplikāciju, kurai nosaukums ir Daylio (pieejams gan android gan ios) kura ir pietiekami krāsaina, un ar kuru var improvizēt un papildināt, un pats galvenais iegūt vērā ņemamus datus.
Instrukcija ir gaužām vienkārša, aplikācija ļauj tev izvelēties 5 sajūtas/noskaņojumus, iesākumam pietiek piefiksēt noskaņojumu no rīta un vakarā, ir kaudze ar pētījumiem, kur parādās, ka vairāk kā 70% cilvēki pamostas un pirmā lieta ko izdara, paskatās telefonā, es esmu tajos 70% procentos, tātad tas nevar būt attaisnojums neizpildīt noskaņojuma skalu, kas tiešam prasa 5 sekundes. Mērķis atzīmēt šos stāvokļus, kurus var paplašināt aplikācijas iestatījumos, lai veiksmīgāk un precīzāk raksturotu savas sajūtas, rezultātā ir informācija, ko izanalizēt, kas notika pa dienu, un ko es varēju darīt labāk, lai uzlabotu vai paliktu kaut kādā stāvoklī, tas palīdz radīt kritisko domāšanu, kas palīdz apzināties procesus.
Nākamais līmenis, ir atzīmēt noskaņojumu, jebkurā brīdi, kad atceries, vai kad bezjēdzīgi paņemt telefonu rokās, ļoti forši ir atzīmēt, pēc kāda notikuma, kafijas, pusdienām utt. Es personīgi izmantoju pāris reizes dienā, noteikti no rīta un vakarā, un pa dienu divas līdz pat trīs reizēm, un rezultāta pierādījās, ka man izdodas uzturēt savu nepieciešamo noskaņojumu visu nedēļu salīdzinoši labā līmenī, kurā es jūtos vislabāk. Ja tev ir sīkāk interese par manu rezultātu, un ko es daru, lai kontrolētu savu noskaņojumu, droši sazinies ar mani caur Instagram, varbūt varu palīdzēt ar kaut kādiem procesiem.
bottom of page